• Nē meliem

Vai senie ēģiptieši varēja uzcelt piramīdas?

Updated: Apr 25



Piramīdas ir radījušas daudz mītus. Katrs no mums kaut reizi ir dzirdējis no kaut kā, vai lasījis, par to, ka piramīdas cēla citplanētieši, kaut kādas civilizācijas pirms ēģiptiešiem. Ka tās ir ūbertehnoloģisks projekts, utt.

Galvenā problēma, kad mūsdienu cilvēks domā par senajiem cilvēkiem ir tas, ka mūsdienu cilvēks domā savā līmenī, ekstrapolē savas zināšanas uz pagātni . Ja es nemāku, tātad, neviens nevar. Vai, salīdzina ar mūsdienu celšanas metodēm. Piemēram, - "Ēģiptiešiem nebija ceļamkrānu". Bet ceļamkrānu nebija arī vēlāk, kad cēla citus lielus objektus.

Otrā lielā problēma ir tā, ka cilvēks bieži vien par tēmu neinteresējas, un zināšanu līmenis balstās uz skolas mācību grāmatām un dažiem materiāliem, piemēram, filmām.


Vēstures mācību grāmatās parasti par seno Ēģipti ir veltītas maksimums dažas lapaspuses. Turklāt, sākumā tiek minēti senie cilvēki, kuri skraidīja ar nūjām un uzreiz Senā Ēģipte. Un tāpēc rodas iespaids, ka Tas viss bija līdzās, ka cilvēki staigāja ar akmens āmuriem, bet tad uzcēla piramīdas, bet patiesībā starp tiem ir vairāki tūkstoši gadu. Salīdzinājumā, ja vēstures grāmatā, pirmajā lapaspusē būtu par Romas impēriju, un tad uzreiz, nākošajā lapā, par kosmiskās zondes sūtīšanu uz Marsu.



Ar ko nodarbojas ēģiptologi?

Senās Ēiptes arheoloģiju pēta jau vairāk kā 200 gadus. Un rodas iespaids, ka viss svarīgais jau sen ir atklāts. Bet patiesībā, tieši pretēji. Lielākie atklājumi tikai sākas. Kā saka zinātnieki, - "Ēģiptē lielie atradumi ir beigušies, bet sākas lielie atklājumi".

Ēģiptoloģijā eksistē ļoti lielas problēmas.

Pirmā, lielākā ir tā, ka tiek pētīti jau esošie objekti, piemēram - tempļi, vai tiek pētīti uzraksti, reljefi un zīmējumi. Veicot arheoloģiskos izrakumus vai pētījumus jau pie esoša objekta noteikti var kaut ko atrast, ko pēc tam var parādīt tūristiem, vadītājam, sponsoriem, utt. Bet tā arī ir galvenā problēma, jo ļoti maz tiek pētīta visa pārējā Senās Ēģiptes teritorija. Tikai pēdējos 30 gados sāka pievērst uzmanību arī perifērijai vai cilvēku apdzīvotām vietām. Bet senās apdzīvotās vietas atradās turpat, kur tagadējās, mūsdienīgās pilsētas, vai Nīlas upes deltā. Bet mūsdienās tas viss ir zem ūdens, un pētījumus veicot, nākas visu laiku atsūknēt ūdeni. Tāpat, praktiski nemaz nenotiek arheoloģiskie izrakumi tuksnesī, pašsaprotamu iemeslu dēļ. Tāpēc par Senās Ēģiptes perifēriju nav zināms praktiski nekas.

Praktiski viss, ko mēs mūsdienās, zinām par Seno Ēģipti, ir kā dzīvoja elite un bagātie, jo visas apbedījumu vietas, visi pieminekļi bija domāti priekš elites, nevis tam, kurš nemaz nemāk lasīt.

Un otrā problēma ir tā, ka gandrīz visi arheoloģiskie izrakumi Ēģiptē ir veikti praktiski tikai divās vietās.


Jo šajās vietās atradās Ēģiptes galvaspilsētas. Ziemeļos - Memfisa, bet vēlāk, galvaspilsēta palika Dienvidos - Thebes ( tagad tur atrodas Luksora).


Agrāk zinātnieki- pētnieki darbojās atseviški. Atbrauca arheologi un raka vienā vietā. Citur, tāda pati maza grupa pētīja kaut kādus zīmējumus. Bet mūsdienu ekspedīcijas notiek kolektīvi. Katrā ekspedīcijā ir arī citi speciālisti ( lingvisti, ģeologi, arheobotāniķi, arheozoologi, restaurātori, antropologi, utt), tāpēc uzlabojusies iegūto analīžu kvalitāte.

Un mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt daudz detalizētākus pētījumus, kā arī, liels uzsvars tiek likts uz cilvēku vai priekšmetu biogrāfiju.

Piemēram, kaulos esošo izotopu sastāvs mainās atšķirībā no tā, kādu ūdeni cilvēks lieto. Zobos, piemēram, saglabājas izotopu sastāvs no dzimšanas, bet pēc lielajiem kauliem var pateikt, kur cilvēks dzīvoja pēdējos 20 gadus. Un ir iespējams pat izsekot, kā cilvēks, vai dzīvnieks ir ceļojis pa pasauli. Vai, pēc matos esošo izotopu sastāva var noteikt, ko cilvēks ir ēdis.


Kāds Senajā Ēģiptē bija klimats?

Klimats bija daudz maigāks un mitrāks.

Piemēram, 75 kilometrus tālāk ( D-R virzienā) tuksnesī, no Ramzesa 2 tempļa Abusimbelā, atradās akmeņlauztuves, kurās ieguva akmeni - diorītu.


Diorītu izmantoja statuju izgatavošanā. Mūsdienās, tajā vietā ir tuksnesis, un lai izraktu aku, vajag rakt apmēram 20 - 25 metrus dziļi, bet Lielo piramīdu laikā, akas tur bija 1 metru dziļas.


Un pēc arheoloģiskiem datiem zināms, ka tur ēģiptieši dedzināja daudz ugunskurus, lai akmeni varētu apstrādāt ( sākumā sakarsēja akmeni, tad atdzesēja, lai tas saplīstu), Tātad, tur bija gan ūdens, gan koki sasniedzamā attālumā.

Pēc zinātnieku domām, līdz 3. Dinastijas sākumam, Sahāras tuksneša vietā bija savanna. Ēģiptieši turēja ziloņus, audzēja strausus, bet oāzēs dzīvoja pat žirafes.



Un viens no iemesliem, kāpēc Senās Ēģiptes civilizācija beidza pastāvēt, bija klimata izmaiņas.


Kā Senajā Ēģiptē dzīvoja cilvēki?

Mūsdienās lēš, ka Senajā Ēģiptē dzīvoja no 0.5 - 1 miljonam cilvēku. Iespējams, 1% bija izglītoti, kuri viens otru pazina (ierēdņi, faraona ģimene).

Bet praktiski nav zināms, kā dzīvoja parastie ēģiptieši. Pat visa rakstība bija primitīva, kurā nebija darbības vārdu. Tāpēc pat ar to, nevarēja izteikt gudras domas.

Ir atrastas vairākas kapa vietas, kurās apglabāti bagāti cilvēki, bet nebija nekādu rakstisku liecību, kas viņi tādi ir, kā viņus sauca, tāpēc pētnieki pieļauj domu, ka bez ierēdņiem un faraonam pietuvinātiem cilvēkiem, bija arī kādi "līderi", kuri bija kā starpposms starp parasto tautu, un eliti. Kuriem bija kaut kāda autoritāte, un pārticība.


Ļoti daudz rakstisku liecību ir par to, kā Ēģiptieši ( precīzāk - elite) ēda. Ko ēda, kādā secībā, cik daudz viņiem bija ēdamā, utt.


Pēc atklātām apbedījumu vietām, kuras tika atrastas simtiem, var secināt, ka piramīdu cēlāji dzīvoja apmēram 35 -40 gadiem. Tas bija labsdzīves ilgums tajā laikā, sevišķi zinot, ka arī bagātā elite dzīvoja tik pat. Bet tie, kuri piramīdu būvē nepiedalījās, dzīvoja no 20-25 gadiem. Tas pierāda, ka tos, kurus cēla piramīdas, labi baroja. Bet tajā pašā laikā, piramīdu cēlājiem bija daudz traumas, kuras saistītas ar lielu slodzi - lauzti mugurkauli, locītavas. Sevišķi bieži sastopami kāju pirktu lūzumi.


Rakstveida liecības un zīmējumi

Līdz mūsdienām ir saglabājušies ne tikai kauli, piramīdas un mūmijas. Ir saglabājušās arī rakstveida liecības un zīmējumi.

Ēģiptieši mīlēja aprakstīt ne tikai to, kā un ko ēda. Viņi aprakstīja arī piramīdu būvēšanu, resursu iegūšanu, ierēdņu vārdus un titulus.



Tāpat ir arī daudz attēli, vai gravējumi, kuros attēlots, kā transportē celtniecības materiālus, vai piramīdu blokus.


Apakšējajā daļā redzams, kā transportē granīta kolonnas priekš viena no tempļiem Sakkārā ( Saqqara ).


Kā izmantoja piramīdas?

Eksistē populārs mīts, ka piramīdas neizmantoja kā apbedījumu vietas, jo tajās netika atrastas mirstīgās atliekas. Bet ēģiptoloģi uzskata, ka piramīdas izmantoja kā apbedījumu vietas. Par to ir rakstījuši paši ēģiptieši, par to rakstīja Romas, arābu, grieķu vēsturnieki. Kā arī par to liecina citi, taustāmāki, pierādījumi. Piemēram, piramīdā Djosera ir atrasta kāja, galvaskauss, ādas gabali. Arī piramīdās Unas, Pepi I, Teti tika atrasti cilvēku fragmenti. Piramīdā Merenre ( attēlā, viss kas palika no piramīdas) tika atrasta vesela mūmija.

Bet piramīdā Pepi II, cilvēka atliekas netika atrastas, bet tika atrasts apbedīšanas inventārs. Protams, ka tā ir oficiāla teorija, kuru var apstrīdēt, var apstiprināt, bet, aizdomīgi, ka mīta, ka piramīdās neatrada mirstīgās atliekas, veidotāji apzināti noklusē šos faktus.

Piramīdās ieeja vienmēr Ziemeļu pusē. Precīzāk teikt - izeja. Jo tā bija paredzēta, lai faraona gars izietu pretī polārzvaigznei. Bet to zināja ne tikai piramīdu cēlāji. To zināja arī kapeņu izlaupītāji, tāpēc lai ar tiem cīnītos, ēģiptieši ( pirmās piramīdu izzagšanas sākās jau pašu piramīdu celšanas laikā) faraonu sāka slēpt. Viņa vietā apglabāja radiniekus, vai atstāja tukšu vietu, bet pašu faraonu slēpa citur

Mīts, ka piramīdas ir ūbertehnoloģiskas, un slēpj daudz mītiskus noslēpumus.

Pirmkārt, tas ir diezgan dīvains apgalvojums, jo piramīdas ir pats primitīvākais veidojums, ko uzbūvēt var zinot tikai matemātikas pamatus. Ja uzticēsiet bērnam uzbūvēt lielu celtni no klucīšiem, bērns, visticamāk, arī uzbūvēs kaut ko līdzīgu piramīdai. Jo uzbūvēt augstu torni, tā, lai tas nesagāžas, ir ļoti grūts, process, kurā nepieciešamas zināšanas. Tas pats ar kubu. Mazu uzbūvēt viegli, bet lielu, lai tas nesagāžas, ir daudz grūtāk.


Bieži mītu veidotāji izmanto piramīdu Khufu, kurai tur veic dažādus mītiskus aprēķinus. Un kā zināms, jebkuru ciparu, var interpretēt un salīdzināt ar vienalga ko. Var pamērīt Jaguar F Type coupe ( garums 4,4 metri) un pateikt, ka tam garums ir tieši 2000 reižu mazāks kā Everesta augstums. Bet 2000 cm bija jaguar inženiera garums. Sazvērestību teoriju piekritējs varētu arī šajā faktā atrast ko dīvainu.

Ir redzēta bilde, kurā piramīdas saliek kopā ar Oriona zvaigznāju, un apgalvo, ka tas sakrīt ar piramīdām 10 000 gadus atpakaļ.


Tikai neviena piramīda necēlās 10 000 gadus atpakaļ. Un kā augstāk bija rakstīts, tā salīdzināt var jebko un ar jebko.

.


Kāpēc piramīdas nevar uzbūvēt tagad?

Piramīda ir ne tikai pats vieglākais, bet arī pats nepraktiskākais objekts, jo tā tilpums, salīdzinot augstumu un platumu, ir ļoti mazs.

Lai mūsdienās uzbūvētu piramīdu pēc seno Ēģiptiešu metodēm, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Jo jānodarbina tūkstošiem cilvēku desmitiem gadus. Nemaz nerunājot par tādām lietām, kā jānopērk zemes gabals, kurš būs tuvu pie raktuvēm un ūdens, pa kuru varētu transportēt blokus. Un protams, ka tāda nianse, kā mūsdienu cilvēku darba aizsardzība. Atrokot senās ēģiptiešu kapus, tika konstatēts, ka aptuveni 30% vīriešu ir lauzti kauli. Mūsdienu cilvēks negribēs darba dēļ lauzt kaulus vai muguru.

Bet entuziasti, vēstures tehnoloģiju rekonstruktori ir veikuši dažādus eksperimentus. Pārbīdīja akmeņus, tos vēla, cēla. ASV ēģiptologi pat uzbūvēja nelielu piramīdu no akmens blokiem. Bet kā rakstīts augstāk, tas ir dārgs un traumatisks prieks, kurš neattaisno ieguldītos līdzekļus. Jo cilvēki, kuri ir daudz pētījuši piramīdas, nešaubās, ka tās var uzbūvēt.


Kā ēģiptieši varēja atļauties uzcelt piramīdas?

3000 gadus pirms mūsu ēras, ekonomika atšķīrās no mūsdienu. Naudu tad nepazina, arī zeltam bija cita vērtība, bet nodokļus maksāja visi. Tikai senos laikos nodokļus maksāja "graudā". Pārsvarā lauksaimniecības produkcijā. Zemnieks izaudzēja graudus, daļu no graudiem viņš samaksāja nodokļos. Cits izaudzēja 20 kazas, un daļu kazu atdeva nodokļos. Bet lauksaimniecības produktus nav iespējams uzglabāt desmitiem gadu. Tos vajag tērēt. Valsts aparāts Senajā Ēģiptē bija mazs, jo tas viss turējās vienas ģimenes rokās. Tāpēc tik lielus krājumus fiziski notērēt nevarēja. Otrs veids, kā var tērēt nodokļus, ir armija. Viņi devās kaut kādās soda ekspedīcijās, bet armijas, kā pastāvīgas struktūrvienības, nebija. Jo nebija arī īsti ar ko karot.

Ja ne armija, ne liels ierēdņu aparāts, tad infrastruktūra un ekonomikas attīstība. Ēģipte ļoti plaši attīstīja infrastruktūru. Būvēja ceļus, ostas, raka kanālus, būvēja fortifikācijas būves. Un arī piramīdas kalpoja kā daļa no ekonomiskās infrastruktūras.

Lai to labāk saprastu, nepieciešams nedaudz zināt par ēģiptiešu dzīvesveidu. Parastajam cilvēkam faraons bija kā cilvēks, kurš kontaktējas ar dieviem. Tieši faraons bija tas, kurš nepieciešamības gadījumā varēja sarunāt ar dieviem, lai vējš pūstu no pareizās puses, lai būtu raža, lai nebūtu sausums, utt. Turklāt pašiem ēģiptiešiem likās, ka viņi dzīvo paradīzē. Jo Rietumos - tuksnesis, Austrumos, - tuksnesis, Dienvidos, "kaut kādi sadeguši cilvēki", pavisam melni no karstuma, bet Ēģiptē, viss ideāli un labi. Luksorā Ramzesa II statuja parāda kāds ir niecīgs cilvēks salīdzinājumā ar faraonu.



Un lai to visu uzturētu vajadzīgi bija kaut kādi rituāli. Un arī piramīdu celšana bija saistīta ar to, lai faraons nonāktu pie dieviem, lai viņa vietā atnāktu cits faraons, lai turpinātos laba dzīve, lai turpinātos viņu ierastais dzīves cikls. Patiesībā, cilvēki cēla piramīdas nevis priekš faraoniem, bet gan priekš sevis. Kā tāda reliģija. Tāpēc tam nav jāmeklē kaut kāds praktisks izskaidrojums. Piramīdu celtniecība bija tieši tāds pats rituāls, kā vēlākajos laikos - svētceļojums, baznīcas apmeklējums. Piramīdas celtniecību var salīdzināt ar baznīcas celtniecību kristiešiem. Turklāt, atšķirībā no baznīcas, Piramīdām bija arī ekonomiska funkcija. Piramīdu būvēšanā tika attīstīta infrastruktūra lai iegūtu dažādus resursus, izveidojās ceļi.


Piramīdas kalpoja arī kā Ēģiptes kultūras simbols. Bez lielajām piramīdām, tika saceltas arī mazas piramīdas ( 10 -15 metrus augstas), kas atradās dažādos stratēģiskos punktos, kā savdabīgs simbols, ka tas pieder Ēģiptei.

Piramīdas celšana ir laikietilpīga, un vai cilvēki varēja uzbūvēt pa tik īsu laiku?

Klīst daudz aprēķinu, kuros sarēķināts, cik stundā vajadzēja savelt akmeņus, lai piramīdu varētu uzbūvēt tajā laika periodā, kad tā tika celta. Rezultātus šeit nerakstīšu. jo tie dati atšķiras, bet pseidozinātniekiem tas ir arguments, ka ēģiptiešiem kaut kas palīdzēja. Tikai tas nav pareizs secinājums, jo netiek ņemta vērā darba organizācija. Ēģiptolgiem ir zināms, ka piramīdas cēla daudz atsevišķas grupas. Vieni grieza akmeņus, citi - transportēja, citi cēla.

Ja mēs aplūkojam mūsdienas, tad mēs redzam, ka piemēram, VOLKSWAGEN - grupa gadā saražoja 11 miljonus auto, kas ir 1273 automašīnas stundā, jeb 21 automašīna minūtē. Jeb, 1 mašīna 3 sekundēs. Kā var saražot pa 3 sekundēm vienu automobili? Tas arī, acīmredzot, ir izgudrojums un tā nevar būt. Tāpēc ir nekorekti rēķināt cik minūtē, vai dienā var salikt akmens blokus, ja piramīdu necēla viens cilvēks, vai viena brigāde.


2014. gadā, tika atklāti interesanti papirusi, kuros bija viena piramīdas celtnieka - Mirera atskaite.



Mirera bija ierēdnis, un vadīja 40 cilvēku grupu. Šī grupa reizi 3- 4 dienās veda piramīdas apmetuma akmeņu blokus no akmeņlauztuvēm Tūrā uz celtniecības laukumu Khufu. Tajos bija pat aprakstīts pa dienām, ko kurā dienā darīja, ko ēda, kādus pārtikas krājumus saņēma, kad tos saņēma, utt. Šie papirusi mums deva informāciju, ka vienā transportēšanas reizē tika pārvesti aptuveni 30 bloki. Tātad, vienā sezonā, varēja nogādāt aptuveni 1000 blokus. Tātad, aptuveni pa 25 gadiem - 25 000 blokus. Bet priekš piramīdas Khufu bija nepieciešams 75 000 bloki.

3- 4 šādas četrdesmit cilvēku lielas brigādes varēja atvest pietiekoši materiāla, lai varētu pilnībā aptaisīt visu piramīdu Khufu.

Veicot izrakumus pie šīs piramīdas, tika uzietas piramīdas celtnieku ciemata drupas. Tajā dzīvoja aptuveni 4000 cilvēku.


Dzīvoja garās galerijās pa 50 cilvēki katrā. Pārtika no jēriem un maziem ragulopiem bet priekšniecība pārsvarā ēda liellopu gaļu. Bet tie, kuri apkalpoja šo ciematu, ēda cūkgaļu.

Lai viņus varētu pabarot, nepieciešams turēt ganāmpulku, kurš ganītos aptuveni 5% no Nīlas Deltas platības.


Kad notika Nīlas applūšana, te ieradās apmēram 10 000 - 20 000 cilvēku, kuri arī veica pašus lielākos darbus. Kopumā tika nodarbināti apmēram 30 000 cilvēku. Liekas ļoti liels cipars, bet ja šajā periodā Ēģiptē dzīvoja apmēram no 500 000 līdz 1 miljonam cilvēku, tas ir tikai no 3-6 % cilvēku. Salīdzinājumā, mūsdienās, Izraēlas armija ir 1,8%, bet Ziemeļkorejas armija ir 5% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Bet tas bija tikai tad, kad Nīla applūda. Bet augstāk minētās valstīs, armija eksistē visu gadu, katru dienu.


Kā ēģiptieši varēja pacelt smagus akmeņus?

Šis jautājums nomoka jebkuru konspirologu. Pirmkārt, kas ir jāzin par piramīdas akmens blokiem ir tas, ka tie nebija visi vienādi. Ar katru lielāku augstumu, akmens bloki bija mazāki. Pašā augšā akmens ir tik liels, ka to var pacelt divi cilvēki.

Otrkārt, piramīdas cēla tad, kad Nīla applūda. Pie katras piramīdas bija uzbūvēts kanāls, izkraušanas termināļi, kuros izkrāva celtniecības materiālus. Kad iestājās sausums, Nīla atkāpās, celtniecības darbi beidzās, un katrs devās uz savām mājām. Nav noslēpums, ka pirms tūkstošiem gadiem, galvenā cilvēku nodarbošanās bija lauksaimniecība. Nīlai atkāpjoties, atbrīvojās daudz apstrādājamās lauksaimniecības zemes. Bet, ūdeņiem paceļoties, cilvēkiem darīt vairs īsti nebija ko. Tad nu šo laiku arī izmantoja, būvējot piramīdas.

Tāpēc nekur tālu akmeņus stumt nevajadzēja, tikai tos dabūt augšā.

Dīvaini, ka par ceļamkrāniem cilvēki iedomājas tikai par Ēģiptes piramīdām. Bet bez krāniem cēla arī daudz citus objektus, piemēram, Lielo Ķīnas Mūri, dažādas Eiropas katedrāles. Rīgā esošajai Pēterbaznīcai 1491. gadā uzcēla 136 metrus augsto torni, bez ceļamkrāniem. Bet atjaunošanā, 20 gadsimta sešdesmitajos gados jau izmantoja ceļamkrānu. Tātad, pirms tam Pēterbaznīcu cēla citplanētieši, ja jau bez ceļamkrāna uzbūvēt nevarēja.

Agrāk visu cēla bez ceļamkrāniem. Un ne tikai koka ēkas.

Kāpēc vecākas piramīdas ir labāk saglabājušās, jaunākas - sliktāk?

Šo faktu mīl izmantot pseidozinātnes piekritēji. Viņi uzsver, ka lūk, - pierādījums, ka piramīdas necēla Ēģiptieši. Tās uzcēla kaut kas pirms viņiem, bet ēģiptieši mēģināja kopēt, bet ne ļoti labi sanāca.

5. un 6. Dinastijā, Ēģipte kļuva daudz attīstītāka. Tajā bija daudz vairāk ierēdņu, atšķirībā, kaut vai no 4. Dinastijas, kur visu vadību turēja tikai viena ģimene. Ēģiptē sāka būvēt tempļus, dažādas citas lielas celtnes, un protams, ka lai to visu uzbūvētu, plus, pabarot arī lielo ierēdņu aparātu, nācās kaut ko upurēt. Tāpēc piramīdas kļuva mazākas, "lētākas" ( sliktāks tehniskais izpildījums). Ārēji tās bija tādas pašas, bet kvalitāte, daudz sliktāka. Vecākās dinastijās neko citu, kā piramīdas, praktiski neviens necēla. Tāpēc varēja katrs faraons izcelties un mēģināt viens otru pārspēt.

To pašu var teikt kaut vai par mūsdienu ēkām. Agrāk cilvēki cēla tādas mājas, ka tās stāvēja 100 gadus, bet paneļu mājām garantija ir tika daži desmiti gadi. Pēc tādas loģikas, var uzskatīt, ka arī tās, vecās, mūra mājas būvēja kāda cita civilizācija, vai citplanētieši.


Vai ēģiptieši ceļoja uz Amerikas kontinentu?

Pastāv viedoklis, ka ēģiptieši ceļoja uz Amerikas kontinentu, jo arī tajā ir atrastas piramīdas. To pat mēģināja rekonstruēt Tūrs Heijerdāls, kurš ar plostu šķērsoja Atlantijas okeānu.


Bet šai teorijai pietrūkst faktu.

Pirmkārt, ja ēģiptieši peldētu uz Ameriku, tad pirmais, ko viņi tur ieviestu, būtu metālapstrāde. Bet indiāņi metālapstrādi praktiski nepazina.

Otrkārt, piramīdas Ēģiptē un piramīdas Amerikā stipri atšķiras. Ārēji tās ir vienādas, bet iekšpusē ir atšķirīga uzbūve.

Nav nekādu arheoloģisku pierādījumu, ka cilvēki tā varēja ceļot.


No kurienes senie ēģiptieši zināja tankus, helihopterus un lidmašīnas?




Ļoti populārs ir attēls, kurā attēlota mūsdienu kaujas tehnika Abydos templī.

Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs. Šo templi sāka celt faraona Seti laikā, bet beidza Ramzesa II laikā.

Būvējot templi bija faraonam Seti veltīts uzraksts - "Tas, kurš atsita septiņus Ēģiptes ienaidnieku uzbrukumus". Bet, kad faraons nomira, un nāca pie varas Ramzess II, uzrakstu aizsmērēja ar apmetuma kārtu, un pierakstīja Ramzesam II veltītu saukli - "Tas kurš aizstāv Ēģipti un iekaro citas zemes".



Ar laiku apmetums atdalījās, un palika divu uzrakstu kopīgs veidojums. Kur ļaudis iemanījās saskatīt tankus un lidmašīnas.



Pēcvārds

Senās Ēģiptes attīstība izauga līdz tādam līmenim, kad vairs to nevarēja saturēt viena ģimene. Tāpēc nācās palielināt ierēdņu skaitu, un visa kārtība, kad viss turējās rokās vienai ģimenei, sāka izjukt. Resursi sāka "pazust", gan privātām personām, gan provincēs, un tas izskaidro, kāpēc piramīdas ar laiku kļuva mazākas.

Bet galveno lomu nospēlēja klimata pārmaiņas. Nīla beidza applūst, un mainījās viss dzīves ritms, samazinājās resursi. Līdz pamazām tas noveda līdz Ēģiptes, kā supercivilizācijas beigām.

Secinājumi

1) Piramīdu būvēšana bija pilnībā pa spēkam Senās Ēģiptes civilizācijai.

2) Piramīdu būvēšana nevarēja būt iemesls kā Ēģiptes civilizācijas bojāejai

3) Piramīdu tuvumā, resursu ieguves vietās ir atrastas tikai ēģiptiešu infrastruktūra. Nekāda cita infrastruktūra, darba rīki netika atrasti.

4) Tas, ka piramīdas būvēja paši ēģiptieši, pierāda gan arheoloģiskie izrakumi, gan rakstiskie artefakti, gan zīmējumi. Un tas vis nāk kompleksā.

5) Ja piramīdas būvēja citas, supercivilizācijas pirms Ēģiptiešiem, vai citplanētieši, tad kāpēc par to neliecina neviena arheoloģiska, tēlotājmākslas vai rakstveida liecība? Tieši otrādi, viss liecina tikai to, ka to darīja paši ēģiptieši, turklāt dažiem, pat zināmi vārdi un tituli.


Svarīgs arī konteksts, kādā informāciju redzam. Ja nolikt Rīgas Melngalvju namu Dagdā, tas izskatīsies dīvaini un aizdomīgi. Tā arī strādā mīti par Ēģiptes piramīdām. Kad sāk analizēt vienu, konkrētu objektu, nepētot to, kas ir apkārt. Kad runājot par Khufu piramīdu, ir zināmas konkrētas akmeņlauztuves, uz kurām ir ēģiptiešu uzraksti, pie tām atrodas rampas, no kurām transportēja. Tad ir atrasts ceļš, ir atrasts cilvēku ciemats, kur dzīvoja piramīdas cēlāji, ir atrasti darbarīki, ir atrasti papirusi, uzraksti, kuros redzami pat brigādes komandieru vārdi, ir atrasti zīmējumi, kā stūma akmeņus, kā piegādāja celtniecības materiālus, no kurienes. Tajā pašā laikā nav nekādu liecību, ka tās cēla kaut kas cits. Un pēc tā visa uzskatīt, ka piramīdas nevarēja uzcelt ēģiptieši, neliekas neiespējama.

260 views

2020. Nemeliem.lv 

  • Facebook
This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now